Meteņi jeb Užgavenes Lietuvā Ar Kauņas apskates ekskursiju!

Lietuvas ekskursijas programma: ko braucienā redzēsim un darīsim

Izbraucam plkst. 07:00 no rīta no stāvvietas Aspazijas bulvārī 5 un 7, Rīgā.

Pa ceļam stājamies tējas, kafijas / WC pauzei.

Dodamies uz Lietuvas neseno galvaspilsētu Kauņu Nemunas un Neres upju satecē, apskatām pastaigā Kauņas pili, eleganto vecpilsētas Rātslaukumu, kāzinieku iemīļoto Rātsnamu un Katedrāli, turpinām pastaigu pa vecpilsētas gājēju ielām līdz plašajai Brīvības alejai. Kauņas apskates ekskursijas noslēgumā ar Zaļā kalna funikulieri sasniedzam iespaidīgo Kristus Augšāmcelšanās baznīcas jumta terasi gleznainam skatam pār pilsētu.

Pēc tam - īss pārbrauciens uz Lietuvas brīvdabas muzeju Rumšiškēs un brīvais laiks žemaišu Meteņu jeb Užgavenes svētku baudīšanai.

Savus Meteņus (Užgavenes, tulkojumā no lietuviešu valodas "aizgavēnis" jeb laiks pirms Lielā gavēņa) lietuvieši vienmēr svin kārtīgi, tie ir vieni no gada krāšņākajiem un priecīgākajiem svētkiem, kuros tiek pavadīta ziema un Zeme tiek atmodināta pavasarim. Pēc Meteņu gardumiem sākas Lielā gavēņa laiks līdz pat Lieldienām. Kā nodeva mūsdienu ritmam lielākās svētku norises ir pārcēlušās no otrdienas uz sestdienu.

Tradicionāli plašākās un krāšņākās ziemas aiziešanas svinības - žiema, žiema, beg iš kiemo! - norisinās Rumšiškes brīvdabas muzejā, piemērotā zemnieku svētku fonā - ar masku un tērpu parādi, gadatirgu, mielošanos ar pankūkām un dažādām gardām piedevām, ziemas prieku baudīšanu, dziesmām un dejām vietējo folkloras kopu pavadījumā.

Masku tēli tradicionāli ataino ienācējus ciemā - ''čigānus'', ''ungārus'', tāpat āžus, zirgus, ģindeni, nāvi ar izkapti. Lietuvā to uznācieni notiek drīzāk tematiskās grupās.

Īpašie ēdieni - no slāvu kaimiņiem aizņemtās pankūkas visdažādākās formās dominē starp tiem. Vēsturiskie ēdieni ir žemaišu šiupinis - pupu, zirņu, pērļu grūbu, kāļu un cūkas galvas vai astes sautējums, spurga - taukos vārīta virtuļa līdziniece, šaltiena - cūkas aukstā gaļa apaļā formā, un tiem uzdzerams īpaši brūvēts miežu alus. Nākamo alu brūvēs jau Lieldienām.

Svētku kulminācija ir divu tēlu cīņa, Lašininis ("cūķelis"), apaļīgs, ar speķa gabalu zobos vai cūkas masku, cīnās ar Kanapini, kaņepju vīru, izkāmējušu un noplukušu - un zaudē, parādot gan nevēlēšanos mainīt ziemas mājas kārtību pret lauku darbiem, gan ilgas pēc pavasara. Kāpēc kaņepes - gavēnī necep taukos, aizdaram izmantos kaņepju eļļu. Tad iespaidīga izmēra salmu lelle (More vai Kotre) tiek sadedzināta, kas simbolizē aizejošo ziemu un slikto, kas tajā sakrājies. Ja piedalās Gavēnis pats, spurains tēls - to mēdz dauzīt vai slīcināt.

Atceļā piestājam kādā no lielveikaliem kārtīgām pusdienām un lietuviešu kārumu iegādei.

Atgriešanās sākumpunktā vēlu vakarā.